Debugging The Mind. Kāpēc attiecības pārstāj darboties?
Kādu laiku atpakaļ piedalījos vienās apmācībās, kur lektors uzdeva visiem klātesošajiem jautājumu:
„Kā jūs sadalītu atbildību par kvalitatīvām, nobriedušām attiecībām?“
Zālē uzreiz izskanēja dažādas atbildes.
Kāds nosauca 50/50, kāds 20/80, bet kāds nosauca 100/100! Katram bija sava versija. Tā kā man ļoti patīk vērot, tad šoreiz es tikai vēroju.
Tad lektors piegāja pie tāfeles un uzrakstīja:
100 / 0
Paskadrojot, ka cilvēkam ir jāgrib un jābūt gatavam dot simts procentus, neko negaidot pretī. Tikai tad, kad cilvēks ir gatavs uzņemties simtprocentīgu atbildību par to, lai attiecības darbotos, tās patiešām sāk darboties un darbojas. Citādi attiecības, kurām ļauj vienkārši ritēt pašplūsmā, agrāk vai vēlāk ir lemtas katastrofai.
Jau toreiz es aizdomājos par to, ja nu attiecības patiešām ir līdzīgas IT sistēmai? Mēs taču nekad neizveidojam sistēmu, lai to tikai palaistu un vairs neliktos ne zinis. Nē.
Ir prasības.
Ir arhitektūra.
Ir kods.
Ir testēšana.
Ir kļūdas.
Ir „bagi“.
Ir atjauninājumi.
Manuprāt, ja jebkuru sistēmu pārstāj uzturēt, agrāk vai vēlāk tā sāk darboties ar kļūdām. Sliktākajā gadījumā - nobrūk.
Ar attiecībām notiek kaut kas ļoti līdzīgs. Mēs satiekam cilvēku. Iemīlamies. Veidojam attiecības. Paiet kāds laiks un sākam uzskatīt, ka no šī brīža sistēmai vajadzētu darboties automātiski.
Bet ir jāsaprot, ka mīlestība nav autopilots. Arī attiecības prasa pastāvīgu uzmanību. Analizējot visu rodas jautājums, kurš tad ir atbildīgs par šīs sistēmas kvalitāti.
Iedomājies , ka jūs aizejat pie testētāja un sakāt, ka jums kaut kas nedarbojas. Labs testētājs uzreiz pajautās, vai esiet notestējuši. Protams, ka nē. Tad testētājs var pajautāt, vai jūs labojāt kļūdas un atjauninājāt sistēmu. Ja jūsu atbilde ir nē, tad testētājs var pajautāt, vai jūs vispār ziniet, kas jums tur īsti nedarbojas? Ja jūsu atbilde ir nē, tad nebrīnaties, ka sistēma ir sākusi kļūdīties.
Pats interesantākais ir tas, ka attiecībās mēs darām ļoti līdzīgi.
Mēs nerunājam, un pēc tam brīnāmies, ka mūs nesaprot. Mēs nepasakām, kas mums ir nepieciešams, un pēc tam apvainojamies, ka otrs to nav uzminējis. Mēs nenosakām savas robežas, un pēc tam vainojam otru, ka viņš tās pārkāpj. Mēs neatzīstam savas kļūdas, un pēc tam brīnāmies, kāpēc attiecības kļūst aukstas. Mēs gadiem ilgi nepārbaudām sistēmu, un tad vēlamies ar vienu sarunu novērst visas uzkrātās kļūdas. Bet tā tas nedarbojas.
Katrai sistēmai ir nepieciešama diagnostika. Arī attiecībām. Vienkārši dažreiz ir nepieciešams apstāties un pajautāt sev, kas šobrīd notiek starp mums? Kur radās kļūda? Kurā brīdī mēs pārstājām viens otru sadzirdēt? Kur radās konflikts? Kad mēs pēdējo reizi atjauninājām savas vienošanās? Kuri iestatījumi vairs nedarbojas? Kuri vecie scenāriji joprojām automātiski ieslēdzas? Kurš ir atbildīgs par labošanu?
Tieši šeit mēs bieži iekrītam slazdā. Mēs sakām: „Lai viņš pirmais mainās“ vai „Lai viņa pirmā atvainojas“, „Lai viņš sāk runāt“ vai „Lai viņa kļūst citāda.“
Ziniet, tas ir tas pats, kas teikt: „Es gaidīšu, kamēr otrs cilvēks izlabos kļūdu manā sistēmā.“
Bet tas nav iespējams. Tu nevari ieiet otra cilvēka kodā un pārrakstīt to. Tu nevari cilvēkam instalēt jaunu personības versiju. Tu nevari ar vienu pogas klikšķi izdzēst viņa bailes. Tu nevari piespiedu kārtā atjaunināt viņa apziņu. Tu vari strādāt tikai ar savu kodu.
Tieši tāpēc formula 100/0 man šodien saprotama pavisam citādi.
Tā nenozīmē, ka es esmu atbildīgs par tevi. Tas nozīmē, ka es esmu atbildīga par saviem 100%.
Es esmu atbildīga par to, ko saku. Par to, ko daru. Par savām reakcijām. Par savām robežām. Par saviem solījumiem. Par savu godīgumu. Par to, cik ļoti spēju klausīties. Par to, cik ļoti esmu gatavs atzīt savas kļūdas. Par to, vai spēju laikus pamanīt kļūdu un neizlikties, ka tās nav.
Bet tavi 100% jau ir tava atbildība.
Tieši šis fakts arī parāda cilvēka briedumu, jo nobriedušas attiecības nenozīmē attiecības starp diviem perfektiem cilvēkiem. Tās ir attiecības starp diviem cilvēkiem, kuri ir gatavi regulāri testēt savu sistēmu. Pamanīt kļūdas. Atzīt „bagus“. Atjaunināt iestatījumus. Mācīties jaunus komunikācijas veidus. Dažreiz godīgi pateikt viens otram, ka izskatās, ka mūsu vecā versija vairs nedarbojas. Paskatīsimies, kas ir jāmaina.
Attiecības ir sistēma, ko veido divi cilvēki. Tu nevari uzrakstīt kodu otra cilvēka vietā, bet tu vienmēr vari sākt ar sava koda atkļūdošanu. Dažreiz, kad tu maini tikai vienu rindiņu savā kodā…
Visa sistēma sāk darboties pavisam citādi.
Tā skaitās personīgā atbildība. Nevis atbildība par otru. Nevis atbildība par rezultātu, bet atbildība par saviem 100%.
Tagad pajautā sev, kas šobrīd notiek tavās attiecībās? Vai tu mēģini salabot savu sistēmu…
vai arī joprojām gaidi, kad otrs cilvēks beidzot salabos savējo?
#debuggingthemind