Tava domāšana ir būvniecībā katru dienu
Šodien lekcijā runājām par vienu no tiem zinātnes atklājumiem, kas sākumā šķiet “tikai neirozinātne”, bet patiesībā ļoti tieši attiecas uz to, kā mēs mācāmies, strādājam un uztveram pasauli.
Tika apskatīts Terrence Sejnowski 2015. gada pētījums, kurā tika parādīts kaut kas pārsteidzošs. Izrādās, ka smadzenēs nav tikai trīs sinapšu “izmēri”, kā ilgi tika uzskatīts. Patiesībā ir ap 26 dažādi funkcionālie sinapšu stāvokļi, un tie nav statiski. Tie nepārtraukti mainās atkarībā no tā, kādu informāciju mēs saņemam un kā mēs to izmantojam.
Vienkāršoti sakot, sinapse nav vienkāršs slēdzis. Tā ir dzīva, pielāgojoša sistēma, kas reaģē uz mūsu pieredzi un mācīšanos.
Ko tas nozīmē?
Pirmkārt, ka mācīšanās nav īpašs talants, tā ir pielāgošanās. Katru reizi, kad tu atkārto, domā vai mēģini vēlreiz, smadzenes fiziski pārkārto savus savienojumus. Tas nozīmē, ka tu neesi “vai nu vari, vai nevari”. Tu esi procesā.
Otrkārt, aktīva domāšana ir svarīgāka par pasīvu patērēšanu. Lasīt vai klausīties ir tikai sākums. Reālas izmaiņas notiek tad, kad tu pielieto, skaidro, kļūdies un labo. Tieši tad sinapses nostiprinās visvairāk.
Treškārt, fokuss veido smadzenes. Ja uzmanība ir izkliedēta, arī signāli smadzenēs kļūst vāji un haotiski. Ja tu koncentrējies, tu burtiski “nostiprini ceļus” savā domāšanā.
Ceturtkārt, atpūta arī ir viena no mācīšanās daļām. Miegs un pauzes nav laika zudums. Tie ir brīži, kad smadzenes nostiprina to, ko tu esi iemācījies.
Ja mēs šos četrus vaļus ņemam vērā, tad tas maina skatījumu uz sevi, ka tu neesi fiksēta versija. Tu esi sistēma, kas nepārtraukti pārraksta pati sevi. Tas nozīmē, ka katra diena dod iespēju kļūt citam nekā vakar.
Mēs dzīvojam laikā, kad par smadzenēm zinām vairāk nekā jebkad iepriekš cilvēces vēsturē. Tāpēc nebaidies mācīties, mēģināt, kļūdīties un atkārtot. Jo katra šāda darbība burtiski veido to, kas tu kļūsti.
Inga Ruņģe©