DIGITĀLĀ BRĪVĪBA
Mana nostāja viņus pārsteidza.
Šobrīd gandrīz no visām pusēm dzirdam pilnīgi pretēju vēstījumu. Automatizējiet visu, aizstājiet manuālo darbu, samaziniet izmaksas un uzticiet mākslīgajam intelektam pēc iespējas vairāk funkciju. Tieši šajā brīdī es paskaidroju kādu būtisku lietu, par kuru, manuprāt, šodien runā pārāk maz.
Mākslīgā intelekta ieviešana un pilnīgas kontroles nodošana mākslīgajam intelektam ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.
Jā, ir iespējams izveidot neticami efektīvu uzņēmumu un vienlaikus padarīt to tik atkarīgu no ārējām tehnoloģijām, ka kādu dienu tas zaudē spēju patstāvīgi darboties.
Tieši pēc šīs sarunas man radās vēlme dalīties savās pārdomās. Šis jautājums ir daudz dziļāks par vienkāršu automatizāciju. Tas ir par brīvību, īpašumtiesībām, atbildību un to, kura rokās patiesībā atradīsies mūsu nākotnes vadības groži.
Iedomājies, cilvēks gadiem ilgi būvē savu māju. Iegulda tajā naudu, laiku, zināšanas un spēku. Pārdomā katru telpu, ierīko modernu vadības sistēmu, automatizē apgaismojumu, apkuri un drošību. Māja kļūst ideāla. Taču kādu rītu cilvēks pamostas un atklāj, ka durvis vairs viņam neklausa. Viņa paša mājas atslēgas visu šo laiku atradušās uzņēmuma rokās, kurš apkalpoja viedo vadības sistēmu. Māja pieder cilvēkam. Taču tiesības to pārvaldīt pieder kādam citam. Tieši šādā situācijā var nonākt uzņēmumi, kuri bez ierunām uztic savu nākotni mākslīgajam intelektam.
Sākumā ērtības. Pēc tam ieradums. Visbeidzot - atkarība.
Šodien Claude, Grok, ChatGPT un citas mākslīgā intelekta sistēmas paver neticamas iespējas. Darbus, kuriem agrāk bija nepieciešamas veselas nodaļas, milzīgi budžeti un vairāki mēneši, tagad iespējams paveikt dažu stundu laikā. Par salīdzinoši nelielu ikmēneša maksu uzņēmējs iegūst piekļuvi tehnoloģijām, kuru izstrādē ieguldīti milzīgi līdzekļi. Tā patiešām ir revolūcija. Taču katrai revolūcijai ir arī otra puse, kuru sākumā pamana tikai retais.
Daudzi tehnoloģiju uzņēmumi izmanto straujas tirgus iekarošanas stratēģiju. Tie iegulda infrastruktūrā, subsidē pakalpojumus, piedāvā pievilcīgus nosacījumus un pakāpeniski veido lietotāju ieradumu atrasties konkrētajā ekosistēmā.
Pati par sevi tā ir ierasta biznesa stratēģija. Bīstamība sākas brīdī, kad ērtības pakāpeniski pārvēršas nespējā pastāvēt patstāvīgi. Sākumā uzņēmējs uztic mākslīgajam intelektam rakstīt vēstules. Pēc tam analizēt dokumentus. Tālāk apkalpot klientu pieprasījumus. Vēlāk automatizē pārdošanu, grāmatvedības operācijas, iekšējo analītiku un lēmumu pieņemšanas procesus. Pēc kāda laika atklājas interesanta situācija. Uzņēmums strādā ātrāk. Izmaksas samazinās. Peļņa pieaug. Taču kopā ar efektivitāti pieaug arī neredzamā atkarība. Kas ir ļoti bīstama. Jo darbinieku zināšanas vairs netiek saglabātas uzņēmuma iekšienē. Kritiski svarīgi procesi darbojas svešā infrastruktūrā. Savukārt, paša uzņēmuma spēja rīkoties patstāvīgi pakāpeniski vājinās. Kādu dienu pietiek ar abonēšanas nosacījumu maiņu, piekļuves ierobežojumu, tehnisku kļūmi vai pakalpojuma sniedzēja lēmumu, lai visa uzņēmuma darbība apstātos. Tam pat nav nepieciešama globāla katastrofa.
Tehnoloģiju augstākā cena ir patstāvības zaudēšana
Tehnoloģiju pasaulē pastāv jēdziens vendor lock-in, atkarība no konkrēta tehnoloģiju piegādātāja. Tā ir situācija, kurā pāreja uz citu platformu kļūst tik sarežģīta, dārga vai sāpīga, ka uzņēmums ir spiests palikt esošajā sistēmā.
Šeit sākas pats interesantākais. Agrāk uzņēmumi konkurēja par mūsu naudu. Šodien tie konkurē arī par vietu mūsu procesos, lēmumos un intelektuālajā infrastruktūrā. Tas, kurš kontrolē infrastruktūru, spēj ietekmēt arī tās izmantošanas nosacījumus. Jo dziļāk tehnoloģija ir integrēta uzņēmumā, jo dārgāk izmaksā piekļuves zaudēšana.
Vienlaikus ir svarīgi saprast, ka mākoņpakalpojumu izmantošana pati par sevi nenozīmē, ka pakalpojuma sniedzējs brīvi pēta uzņēmuma komercnoslēpumus. Datu apstrādi un izmantošanu nosaka līgumi, iestatījumi, tehniskā arhitektūra un pakalpojuma politika. Taču uzņēmējs, kurš pat nezina, kur nonāk viņa dati un kā atjaunot uzņēmuma darbību bez konkrētā pakalpojuma sniedzēja, jau ir radījis nopietnu risku.
Nākotne var mainīties vienas nakts laikā
Iedomājieties plaša mēroga digitālās infrastruktūras darbības traucējumus. Vai kiberuzbrukumu, kas vienlaikus skar vairākus lielus tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējus. Vai jaunus noteikumus lietotāju identifikācijai, datu glabāšanai un piekļuvei mākslīgā intelekta sistēmām. Šādi scenāriji ir tehniski iespējami. Tas gan nenozīmē, ka pastāv kāds iepriekš izstrādāts plāns digitālās kontroles ieviešanai. Taču uzņēmējam būtiskākais ir pavisam kas cits.
Lai zaudētu kontroli pār savu uzņēmumu, nav nepieciešams kļūt par sazvērestības upuri. Pietiek izveidot sistēmu, kurai nav rezerves izejas.
Iedomājieties uzņēmumu, kurā lielākā daļa darbinieku ir atlaisti, bet viņu pienākumi nodoti mākoņpakalpojumos strādājošiem MI aģentiem. Sistēma darbojas nevainojami. Līdz pirmajam nopietnajam darbības pārtraukumam. Pēc laika izrādās, ka procesus vairs nav kam atjaunot. Dokumentācija ir novecojusi. Kompetences ir zaudētas. Neatkarīgas infrastruktūras nav. Ietaupījums, ar kuru vadība tik ļoti lepojās, pārvēršas daudzkārt lielākos zaudējumos.
Patiesa tehnoloģiskā brieduma pamatā ir izvēles brīvība
Es esmu pārliecināta, ka mākslīgais intelekts ir jāievieš. Tas paver milzīgas iespējas cilvēka, uzņēmējdarbības un sabiedrības attīstībai. Taču tas jādara, apzinoties savas tehnoloģiskās neatkarības nozīmi. Tas nozīmē:
- Saglabāt kontroli pār kritiski svarīgiem datiem un piekļuvi tiem.
- Nošķirt procesus, kurus var uzticēt ārējiem pakalpojumiem, no tiem, kuriem jāpaliek paša uzņēmuma pārvaldībā.
- Izvērtēt lokālo un atvērtā koda modeļu, tostarp Llama un citu risinājumu, izmantošanu tur, kur tas ir tehniski un ekonomiski pamatoti.
- Izveidot rezerves darbības scenārijus gadījumiem, kad pakalpojuma sniedzējs kļūst nepieejams.
- Saglabāt uzņēmumā cilvēku kompetences, kas nepieciešamas lēmumu pārbaudei un procesu atjaunošanai.
- Veidot infrastruktūru tā, lai tehnoloģiskā partnera maiņa būtu reāla iespēja, nevis katastrofa.
Vienlaikus arī savs serveris automātiski negarantē neatkarību. Tam nepieciešami speciālisti, drošības risinājumi, regulāri atjauninājumi, aprīkojums un finanšu resursi. Tāpēc, manuprāt, nākotne nepiederēs tikai mākoņpakalpojumiem vai tikai lokālajām sistēmām.
Tā piederēs tiem, kuri pratīs apvienot tehnoloģiju jaudu ar patstāvīgu pārvaldību.
Tas, kas šobrīd notiek tehnoloģiju pasaulē, pārsteidzoši atgādina procesus, kas norisinās cilvēka apziņā. Arī cilvēks gadiem ilgi var nodot savas dzīves vadību ārējām sistēmām. Sabiedrības viedoklim.
- Autoritātēm.
- Bailēm.
- Ieradumiem.
- Citu cilvēku priekšstatiem par panākumiem.
Pakāpeniski viņš pierod saņemt gatavas atbildes un zaudē spēju patstāvīgi izvēlēties. Tad pat visērtākā dzīve var pārvērsties skaistā būrī.
Atkarība reti sākas ar piespiešanu. Daudz biežāk tā sākas ar ērtībām, par kurām mēs pakāpeniski samaksājam ar savu izvēles brīvību.
Tas attiecas gan uz personību, gan uzņēmējdarbību, gan visu sabiedrību. Tieši tāpēc mākslīgā intelekta attīstībai jāiet roku rokā ar cilvēka intelekta attīstību. Ar spēju kritiski domāt. Izprast sekas. Uzņemties atbildību. Saglabāt savu gribu. Radīt, nevis tikai patērēt gatavus risinājumus. Patiesā evolūcija nav tajā, ka mašīna iemācās domāt cilvēka vietā. Tā sākas brīdī, kad cilvēks, saņēmis neticami spēcīgu instrumentu, kļūst par vēl apzinātāku savas realitātes radītāju.
Vienmēr atcerieties, ka tehnoloģijām ir jāpaplašina mūsu brīvība, nevis jākļūst par tās īpašniecēm.
Mākslīgajam intelektam ir jāpaplašina uzņēmuma iespējas, nevis jākļūst par vienīgo nosacījumu tā pastāvēšanai. Jo kādu dienu tehnoloģiju cena var tikt mērīta vairs ne abonēšanas maksā. Bet gan tajā, cik dārgi mums izmaksā atkarība no tām. Tad izrādīsies, ka visvērtīgākais aktīvs nav pati modernākā neironu tīkla sistēma. Tā ir spēja turpināt darboties, radīt un pieņemt lēmumus patstāvīgi.
Nākotne piederēs nevis tiem, kuri mākslīgajam intelektam būs nodevuši visu vadību, bet tiem, kuri būs saglabājuši savās rokās tiesības nospiest izslēgšanas pogu.
P.S. Digitālā neatkarība nav bailes no nākotnes. Tā ir nobriedusi atbildība par to, kura rokās atrodas atslēgas no mūsu pašu radītās pasaules.
Ja vēlies ieviest mākslīgo intelektu savā uzņēmumā pārdomāti, efektīvi un droši, saglabājot kontroli pār saviem datiem un biznesa procesiem, sazinies ar mani. Palīdzēšu izvērtēt iespējas, riskus un atrast tieši tavam uzņēmumam piemērotāko MI risinājumu.