CILVĒKS vs AI
Jau pāris gadus ir izteikta viena pasaules mode. Miljoniem cilvēku šobrīd skrien apgūt vienu un to pašu. Promptingu. AI automatizāciju. AI satura veidošanu. Vibe coding. Jaunus rīkus. Jaunas platformas.
Jā, arī es pati strādāju ar AI un AI aģentiem, tāpēc nesaku, ka to nevajag mācīties. Vajag.
Taču šajā visā modē pamazām rodas viena interesanta problēma. Domāju, ka piekritīsiet.
Jo ātrāk attīstās AI, jo ātrāk noveco konkrēts tehniskais prasmju komplekts.
Šodien tu mācies, kā uzrakstīt perfektu promptu. Rīt AI pats uzraksta promptu. Šodien tu mācies programmēt. Rīt AI uzraksta lielu daļu koda. Šodien tu mācies veidot saturu. Rīt AI to ģenerē sekundēs. Tāpēc jautājums nav tikai par to, ko man vēl vajag iemācīties? Bet, kas manī paliek vērtīgs, kad rīki, programmas, kuras esmu apguvusi, kļūst jau par standarta funkciju? Līdzīgi kā ar interneta lietošana.
Šajā visā gribētu izcelt dažas lietas.
Mums vajag ne tikai zināt, bet spēt domāt tur, kur vēl nav gatavs atbildes. Svarīgi ikdienā saskatīt sistēmu kopumā, un uzdod pareizus jautājumus, lai arī tie šķistu neērti. Savienot šķietami nesaistītas lietas. Mācīties pieņemt lēmumus nenoteiktībā. Ātri mācīties un vēl ātrāk pārkārtoties. ņemot vērā to, ka informācija ar katru dineu kļūs ar vien lētākā. Tāpēc spēja domāt kļūst arvien vērtīgāka.
Jā, AI var analizēt tekstu, bet cilvēku attiecības nav tikai teksts. Tas ir kaut kas vairāk, ko AI nespēj ģenerēt.
- Uzticēšanās.
- Empātija.
- Sadarbība.
- Sarunas.
- Konflikti.
- Līderība.
- Spēja uzņemties atbildību.
- Spēja izturēt spiedienu.
Mēs šobrīd ļoti ātri modernizējam ārējo pasauli. Atjaunojam datorus. Mainām programmas. Apgūstam AI. Automatizējam procesus. Bet… vai mēs tikpat ātri modernizējam savu iekšējo sistēmu?
Mēs esam pieraduši debugot tehnoloģijas. Ja sistēma nestrādā, mēs meklējam kļūdu. Skatāmies logus. Analizējam procesu. Meklējam cēloni. Labojam konfigurāciju. Testējam. Monitorējam.
Bet ko mēs darām paši? Kad atkal un atkal atkārtojam vienu un to pašu uzvedību? Kad zinām, ko vajadzētu darīt, bet nedarām? Kad baidāmies sākt? Kad perfekcionisms neļauj pabeigt? Kad atliekam? Kad izvēlamies to pašu, lai gan zinām, ka rezultāts būs tāds pats? Kad ārēji viss izskatās labi, bet iekšējā sistēmā visu laiku parādās viena un tā pati kļūda?
Te ir tas, ko es saucu par Debugging The Mind.
Jo cilvēks arī ir sistēma. Arī sistēmā mēdz būt “bugi”.
- Bailes.
- Ierobežojoši uzskati.
- Vainas sajūta.
- Dusmas.
- Kauns.
- Nepārliecinātība.
- Vajadzība izpatikt.
- Perfekcionisms.
- Prokrastinācija.
- Bailes kļūdīties.
- Veci aizsardzības mehānismi.
Daļa no šī “koda” reiz mums bija nepieciešama, bet tas, kas reiz palīdzēja izdzīvot, ne vienmēr palīdz dzīvot šodien.
Te rodas ļoti interesants paradokss. Mēs atjaunojam savas tehnoloģijas ātrāk nekā savu domāšanu. Instalējam jaunāko AI, bet reizēm joprojām darbojamies ar 10, 20 vai 30 gadus veciem iekšējiem algoritmiem.
Tāpēc nākotnes galvenā prasme, iespējams, nebūs vienkārši spēja izmantot AI. Manuprāt, tā būs spēja pastāvīgi pārveidot sevi pasaulē, kurā noteikumi nepārtraukti mainās.
- Pamanīt.
- Atpazīt.
- Pieņemt.
- Pārkonfigurēt.
- Pārbaudīt.
- Mācīties.
- Atkal monitorēt.
Tieši tāpat kā labojot tehnoloģisku sistēmu. Tu nevari izmainīt to, ko nepamani. Tu nevari debugot sistēmu, kuras darbību neesi iemācījies redzēt.
Varbūt pēc pieciem gadiem AI izmantošana vairs nebūs priekšrocība. Tā būs tikpat pašsaprotama kā Google vai internets šodien. Prompti, kods, montāža, analītika, teksti un attēli arvien vairāk šo uzdevumu pārņems mašīnas. Nevienam nebūs lieku jauta'jumu proti, vai neproti izmantot AI. Vairāk interesēs tas, vai tu spēj ar to kaut ko radīt. Piedevām, ja tu radi, vai tam vispār ir kāda pievienota vērtība.
Jā, AI var radīt saturu, bet tas nav dzīvojis tavu dzīvi. AI var uzrakstīt tekstu, bet viņš nav lietas kursā par tavu ceļa gājienu. AI var analizēt miljoniem datus, bet tas nenes tbu atbildību. AI var palīdzēt atrast risinājumu, bet tikai tu izvēlies, kādu problēmu vispār ir vērts risināt.
Tieši šajos posmos es redzu cilvēka nākotnes vērtību. Nevis kļūt līdzīgam mašīnai, bet kļūt vēl apzinātākam cilvēkam. Ar spēju domāt, just, rīkoties un debugot pašam sevi.
Jā, tehnoloģijas mēs varam automatizēt, bet savu apziņu joprojām esam aicināti vadīt paši.
No IT sistēmām līdz prāta sistēmām.
Tas ir Debugging The Mind.
P.S.
Ja vēlies ne tikai lietot AI, bet iemācīties ar to strādāt
Ja šis raksts lika aizdomāties par to, kā AI mainīs Tavu darbu, iespējams, ir īstais brīdis nevis no tā baidīties, bet iemācīties to izmantot savā labā.
Es pati šobrīd eju soli tālāk un apgūstu praktisku darbu ar mākslīgo intelektu un AI aģentiem kopā ar timefor.ai.
Tās nav tikai apmācības par to, kā uzrakstīt labāku promptu. Fokusējamies uz to, kā AI reāli izmantot darbā, lai ietaupītu laiku, automatizētu atkārtojamus uzdevumus un izveidotu sev gudrāku darba vidi.
Ja arī Tu jūti, ka AI jau maina Tavu darbu un negribi palikt tikai skatītāja lomā, iesaku pamēģināt.
👉 Pievienojies timefor.ai apmācībām šeit: https://mimacibas.lv/pb61
Varbūt nākamais solis nav kļūt līdzīgākiem AI.
Varbūt nākamais solis ir iemācīties izmantot AI, lai vēl labāk darītu to, ko varam tikai mēs.