Pāreja uz jauno līmeni
Vēl vakar tu lieliski orientējies savā sistēmā. Zini, ko darīt, redzi risinājumus, spēj vadīt citus, pieņemt sarežģītus lēmumus un uzņemties atbildību par rezultātu. Bet tad tu pārej tālāk, un pēkšņi atklājas, ka vecie instrumenti vairs nedarbojas tā, kā agrāk. Iekšēji parādās ļoti dīvaina sajūta: “Es taču jau tik daudz protu. Kāpēc šobrīd jūtos tā, it kā neko nezinātu?”
Tam esmu gājusi cauri ne reizi vien. Īpaši spilgti to sajutu brīdī, kad pēc daudziem gadiem IT vidē sāku pakāpeniski pāriet pilnīgi citā profesionālajā realitātē.
Vairāk nekā 17 gadus es augu IT vidē no pašiem pirmajiem uzdevumiem un dokumentēšanas līdz testēšanai, programmēšanai, sistēmu analīzei, projektu un komandu vadībai un vadības līmeņa lomām.
Biju pieradusi būt cilvēks, kurš zina, kā sistēma darbojas. Tad es pati sāku veidot jaunu sistēmu. Tieši tur notika tas, ko šodien saucu par iekšējās grīdas nomaiņu. Jo tavs vakardienas griestu līmenis kļūst par šodienas grīdu.
Taču sākumā šī grīda var šķist pārāk zema. Tu nonāc telpā, kurā vēl nav ierastās pārliecības, nav pārbaudītu algoritmu, nav liela rezultātu apjoma, uz kura balstīties. Grūtākais šajā brīdī nav zināšanu trūkums. Pats grūtākais ir pārstāt uztvert zināšanu trūkumu kā pierādījumu savai nepietiekamībai.
To esmu daudz vērojusi gan sevī, gan cilvēkos, ar kuriem strādāju. Kad cilvēks ir pieradis būt spēcīgs savas jomas profesionālis, viņam īpaši grūti atkal kļūt par skolēnu. Jo iekšēji rodas konflikts: “Es jau tik daudz zinu. Esmu tik daudz izgājusi. Kāpēc man atkal jāsāk ar pamatiem?” Tāpēc, ka tu nesāc no pamatiem. Tu sāc no fundamenta. Tās ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas.
Es nesāku no nulles, kad sāku apgūt man jaunas jomas. Es paņēmu sev līdzi visu iepriekšējo pieredzi: sistēmisko domāšanu, spēju saskatīt kopsakarības, analizēt cēloņus, strādāt ar sarežģītām sistēmām, vadīt pārmaiņas un novest projektus līdz rezultātam.
Vienkārši tagad man šīs spējas bija jāpielieto sistēmai, uz kuru iepriekš skatījos pavisam citādi. Tieši šeit man pakāpeniski radās Debugging The Mind™ ideja. Ne tāpēc, ka kādā dienā nolēmu izdomāt skaistu nosaukumu. Bet tāpēc, ka ieraudzīju pazīstamu loģiku tur, kur iepriekš daudzi sistēmu nemaz neredzēja.
Tikai tagad sistēma ir cilvēks. Arī es pati šī procesa laikā atkal kļuvu par skolnieci. Procesa izpētes laikā nācās atzīt, ka kaut ko vēl nezinu. Ka daži instrumenti vēl ir jāizveido. Ka dažas hipotēzes ir jāpārbauda. Ka ne viss izdodas ar pirmo reizi. Kādā brīdī es sapratu, ka autoritāte nav stāvoklis “es zinu visu”. Autoritāte ir spēja mierīgi pateikt, ka “šeit es vēl nezinu, bet esmu gatava to noskaidrot”.
Man tas kļuva par vienu no svarīgākajiem izaugsmes rādītājiem. Neizlikties par cilvēku, kurš jau ir sasniedzis virsotni, bet spēt izturēt periodu, kurā tu atkal kāp. Jo tieši šeit daudzi atgriežas atpakaļ.
Ne tāpēc, ka viņiem trūktu spēju. Bet tāpēc, ka viņiem kļūst pārāk grūti redzēt sevi iesācēja lomā pēc tam, kad viņi jau ir pieraduši būt profesionāļi.
Tāpēc tagad, kad pati sajūtu šādu pāreju, es cenšos sev atgādināt dažas lietas.
Es nesāku no nulles.
Es sāku no pieredzes.
Es neesmu zaudējusi savu kompetenci.
Es paplašinu tās robežas.
Es neesmu kļuvusi vājāka.
Es esmu nonākusi telpā, kurā mani iepriekšējie instrumenti ir jāatjaunina.
Manuprāt, tieši tā ir viena no svarīgākajām izaugsmes un mērogošanas prasmēm. Spēt kādu laiku justies mazai lielā, jaunā telpā, vienlaikus nesamazinot pašai sevi.
Jo vakardienas griestu līmenis patiešām kļūst par grīdu. Vienkārši sākumā ir jāiemācās uz tās jaunās grīdas nostāvēt.
#personīgāizaugsme #profesionālāizaugsme #pašizziņa #pārmaiņas #iekšējāizaugsme #līderība #sistēmiskādomāšana #growthmindset #transformation #mindsetshift #DebuggingTheMind #PrātaSistēmas #SevisIzzināšana #SystemsThinking